Тема: Доклад к дипломной работе на тему Система управления качеством предлагаемых услуг ОАО «Шарьинское». Учебная работа № 368386

Учебная работа № 368386. Тема: Доклад к дипломной работе на тему Система управления качеством предлагаемых услуг ОАО «Шарьинское»

Выдержка из подобной работы

…

Психология потребителя как фактор рекламной стратегии

…….pei vai pārsniedz to.

Uzmanība,
tas ir resursu iepazīšanās process, kurš ir pavērsts uz pienākta
stimula apstrādi. Šo resersu ierobežojums saista uzmanības
selektivitāti. Patērētāja uzmanības piesaistīšana — viena no
galvenajām problēmām, kuru pārvarēt palīdzēs saprašana, kādi
faktori iedarbojās uz uzmanību (pērsonīgie un pieskaitīti
stimuliem). Personīgus faktorus jāizskata kā ierobežojumi un
kavēkļi, pārvarējums dod saprašanu par stratēģijas
efektivitāti.

Faktori,
kurus pieskaita pie stimuliem raksturo pašie stimuli. Starp viņiem
— izmērs, krāsa, intensivitāte, kontrasts, pozīcija, virziens,
kustība, apstākļa mainīšana, izolācija, jaunums, “nosacīti”
stimuli, reklāmu paziņojuma ievērojamās personas. Šos faktorus
firma var izmantot konkurences cīņā par patērētāja uzmanības
piesaistīšanu.

Saprašanas
stādijā notiek patērētāju stimulu interpritācija.
Geštaļtpsiholoģija parāda arī nedadz svarīgus stimula
organizācijas principus: vienkāršību, attēlus un fonu
viengabalainību. Galvenais ir patērētāja prasme klasificēt
kairinātājus. Sekojošā stimula aktualizācija notiek sematiskajā
vai attēlotā formā un stimula apstrādē.

Izpratni
ietekmē šādi faktori: patērētāja zināšanu līmenis, motvācija
vai ieinteresētība, viņu gaidīšana. Faktori, kas attiecas uz
stimuliem, tādi kā psiholingvistiskie stimula raksurojumi vai
stimulu apstrādes kārtība, tā pat var ietekmēt izpratni.

Patērētāja
uztveres laikā notiek jaunu vai daļēji atjaunotu zināšanu vai
attiecību pārliecību vedošana. Informācijas atzīšanu nosaka
konkrētās izziņas un emocionālā reakcija.

Informācijas
apstrādāšanas procesa pēdējais etaps — iegaumēšana, kura sevī
ietver saņemto informācijas novietošanu ilgstošajā atmiņā.
Atmiņa sastāv no trījām dažādām informācias novietošanas
sistēmām:
sensora
atmiņa
īslaicīga
atmiņa
ilgstoša
atmiņa
Iekļūta
informācija sensoru atmiņā tiek analizēta pamatā pēc tādiem
fiziskajem raksturojumiem, kā skaļums vai tonis. Vizuālā apstrāde
šajā etapā nosaukta par portreta, bet skaņu apstrāde par skaņu
kairinātāju. Izejot sensoru apstrādes stadiju informācija nokļūst
īslaicīgajā atmiņā, kurā turpinājās informācijas
apstrādāšana. Ilgstoša atmiņa — tā nav ierobežota un tā ir
mūsu zināšanu parstāvīga krātuve.
Otrajā
daļā tiek risināti praktiskie jautājumi, reklāmas stratēģījas
izstrādes, un komunikacionālas politikas veidošanu. Tirgus
segmentācija — tās ir process kurš vē
…